Mediju ētikas padome janvāra sēdē izskatījusi sūdzības par etniskajiem jautājumiem, sensacionālismu un privātuma ievērošanu medijos

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome pēc 2024. gada janvāra sēdes ir sniegusi atzinumus un situācijas vērtējumus, skatot iesniegumus, kas saistīti ar etniskajiem jautājumiem – par portālā “la.lv” publicēto Armanda Pučes viedokļa rakstu un LTV raidījuma “Kultūršoks” veidotāju lēmumu sižetā iekļaut Liānas Langas viedokli - un vienu iesniegumu par sensacionālismu un privātuma aizskārumu, žurnālam “Privātā dzīve” publicējot rakstu, kur notikumu fonā pieminēts kāds agrāk skaļi izskanējis noziegums.      .

---

Skatot sūdzību par portālā “la.lv” publicēto rakstu “Armands Puče: Šobrīd 20% no visiem Latvijas skolēniem nemācās latviešu skolās. Latvija par to maksā”, Ētikas padome konstatēja, ka publikācija ir par aktuālām un daudziem Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā raksta autoram, sāpīgām tēmām. Medijs skaidroja, ka asais komentārs tapis reaģējot uz Krievijas prezidenta agresīvo retoriku, draudot Latvijas Republikai, un žurnālistam akcentējot  faktu, ka ir konkrēta sabiedrības daļa, kas Latvijā jau desmitiem gadu nodarbojas ar naida kurināšanu, šovinismu, mērķtiecīgi nevēlas pieņemt Latvijas Republikas integrācijas un izglītības politiku, ignorē valsts valodu, likumus, bet mazākumtautību problemātiku izmanto kā politisku ieroci. Izvērtējot publikāciju, Ētikas padome secināja, ka publikācijā un redakcijas rīcībā ir saskatāmi vairāki aspekti, kas vērtējami kritiski.  Lai arī autoriem ir tiesības izmantot spilgtus izteiksmes veidus un provocēt, tomēr pastāv robežas, kuras pārkāpjot, publikācija zaudē žurnālistikas kvalitātes un rupji aizskar daļu lasītāju. Šajā gadījumā publikācijā ir saskatāma dehumanizācija, aicinājumi uz diskrimināciju, vispārinājumi, aizspriedumi un nesamērīgi aizskārumi. Situācijās, kad autora pozīcija ir izprotama, bet publikācija šķiet uzrakstīta spēcīgā emociju uzplūdā, nav pārdomāta un kvalitatīvi sagatavota un pārkāpj principus, kas medijiem jāievēro arī publicējot viedokļus, īpaši svarīga ir redakcijas loma. Tai pirms viedokļa publicēšanas jāizvērtē publikācijas atbilstība profesionālajiem standartiem un vārda brīvības normām, attiecīgi trūkumu vai neatbilstības normatīvajam regulējamam gadījumā aicināt žurnālistu nodrošināt materiāla atbilstību profesionālajiem standartiem. Šajā gadījumā Ētikas padomes redzējumā portāla “la.lv” redakcija ar šo pienākumu nav tikusi galā un ir pārkāpusi Ētikas kodeksa normas.

Ētikas padome sniedza atzinumu par žunāla “Privātā dzīve” publikāciju, kas vēstīja, ka atpūšoties Indijas kūrortā, latviešu horeogrāfs Leons Zviedris neplānoti uzrunāts un kā aktieris iesaistījies vietējās filmas uzņemšanā – filma ir par pirms dažiem gadiem šajā kūrortā nogalinātās latvietes slepkavību. Sūdzībā tika apgalvots, ka šajā publikācijā ir detalizēta un sensacionāli veidota informācija par notikumu, kas ir filmas pamatā, nogalinātā sieviete ir saukta vārdā un uzvārdā, un ģimenes ieskatā detalizācija par nozieguma paveikšanu un nogalinātās personas nosaukšanu vārdā un uzvārdā ir gan mirušās piemiņas aizskārums, gan sāpīgs atgādinājums par slepkavības nežēlīgumu ģimenei un tuviniekiem.

Izvērtējot Publikāciju un ņemot vērā, cik plaši un detalizēti informācija par noziegumu bija izskanējusi pirms dažiem gadiem, Ētikas padome neskatīja Ētikas kodeksa pārkāpumus. Ētikas padome secināja, ka, informējot lasītājus par horeogrāfa Leona Zviedra iesaisti filmā un tās tapšanas gaitu Indijā, žurnāls ir sniedzis ļoti minimālu informāciju par pašu noziegumu, bet raksta autora un intervētā attieksme pret nogalināto ir bijusi cieņpilna un noziegumu nosodoša. Publikāciju nevar uzskatīt ne par pašmērķīgu, ne sensacionālu.

Vienlaikus Ētikas padome uzskata, ka  medijiem šādās situācijās materiālu veidošanas gaitā rūpīgi jāizvērtē, cik būtiski publikācijas mērķim ir tajā iekļaut privāto informāciju par nozieguma upuriem, piemēram, uzvārdu, neraugoties uz to, ka šī informācija bijusi publiska. Ja nav īpašas nepieciešamības pēc šādas informācijas, no tās atkārtotas publiskošanas ieteicams izvairīties, jo šādi atgādinājumi cietušā tuviniekiem var radīt sāpes, tāpat kā neērtības, jo kādam nezinātājam tā var sniegt norādi un likt izdarīt minējumu par radinieku, uzvārda brāļu un māsu saistību ar traģisko noziegumu.

Ētikas padomes atzinumi par šiem divām sūdzībām ir pieejami LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Skatot sūdzību par LTV raidījumu “Kultūršoks”, Ētikas padome secināja, ka tā iesniegta balstoties tikai uz raidījums pieteikumu, jau pirms raidījums izskanējis ēterā. Sūdzētāju neapmierināja fakts, ka raidījumā, kas veltīts etniskajai neiecietībai, paust viedokli uzaicināta aktīviste Liāna Langa, kas pazīstama ar agresīvu izteiksmi. Izvērtējot raidījumu, Ētikas padome nesaskatīja iemeslu pārmetumam LTV par Ētikas kodeksa neievērošanu. Raidījums atklāj, ka par upuri sociālajos medijos var kļūt pat bez iemesla un arī tāpēc, ka ar savu pretrunīgi vērtētu darbību izraisa pretreakciju – Langas gadījums. L.Langa raidījumā bija apzināti pretnostatīta vēl diviem citiem intervētajiem raidījuma dalībniekiem, kuriem uzbrūk bez jebkāda objektīvā pamatojuma. Ētikas padome secina, ka raidījumā L. Langa tika aicināta piedalīties, apzinoties viņas sabiedrībā kritizēto darbību sociālajos tīklos. Intervijas laikā Langa pati atzina, ka viņa ir gan cīnītāja, gan upuris. Ētikas padomes redzējumā LTV, nodrošinot raidījumā viedokļu daudzveidību, korekti atspoguļoja sabiedrībā valdošo viedokļu dalīšanos. Sižets kopumā atbilst savam mērķim, parādot skatītājiem sabiedrībā valdošās šāda veida galējības, kas robežojas ar agresivitāti un nacionālo neiecietību.