Izskatītas sūdzības par pārspīlētu fatālismu virsrakstā un filmēšanu privātā īpašumā bez īpašnieka ziņas

Atzinumā par TV KURSA raidījumu “Tiksimies stacijā”, kas apskata Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas, Ētikas padome skatīja sūdzību par to, ka raidījuma veidotāji filmējuši bijušās stacijas ēku bez tās tagadējā īpašnieka atļaujas un uzturējušies privāta īpašuma teritorijā. Īpašnieks par to uzzinājis tikai no raidījuma. Ētikas padome secināja, ka sūdzētāja iebildumi attiecas uz iekļūšanu nenorobežota privātīpašuma teritorijā, bet šādu strīdu skatīšana nav Ētikas padomes kompetencē. Ētikas padome noskaidroja, ka raidījuma veidotāju motivācija bijusi Latvijas industriālā mantojuma un kultūrvēstures daļas iemūžināšana, un vēsturiskā stacijas ēka tiem bijusi nozīmīga, lai to dokumentētu, turklāt tie ir uzmeklējuši tagadējā īpašnieka tālruņa numuru un nesekmīgi mēģinājuši sazināties. Iepazīstoties ar šo situāciju, Ētikas padome cer, ka īpašnieks, iepazinies ar raidījuma veidotāju skaidrojumu par motīviem un raidījuma tapšanas apstākļiem, pieņems viņu atvainošanos.

Skatot Saeimas deputāta sūdzību par latviešu tautu stereotipizējošu virsrakstu portālā “Delfi” - “Latvieši ir nolemti dzeršanai – kā vēsture mūs izveidoja par alkoholiķu tautu” – Ētikas padome sniedza vērtējumu par virsraksta atbilstību rakstam un virsrakstu sensacionalizāciju. Ētikas padome secināja, ka šis ir viens no vairākiem rakstiem “Delfi” rakstu sērijā ar sociāli atbildīgu mērķi – pievērst uzmanību alkoholisma problēmai Latvijā, skatot šo problēmu no dažādiem aspektiem, konkrētajā rakstā – no vēsturiskā. Ētikas padome secināja, ka virsraksts izriet no raksta kopējā satura – vēstures materiālu apskates un nav uzskatāms par sensacionalizējošu.

Tai pat laikā Ētikas padome secina, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācija ir mainījusi daudzu cilvēku skatījumu uz lietām, un šādi virsraksti un etniski vispārinājumi tiek uztverti saasināti. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad apzināti tiek veidoti latviešu tautu un Latviju noniecinoši raksti un virsraksti, taču Ētikas padome neuzskata, ka tas būtu darīts šajā gadījumā. Iespējams, redakcijas mēģinājums ar šādu virsrakstu sniegt ieskatu publikācijā un piesaistīt lasītāju uzmanību tiktu uztverts mazāk saasināti, ja virsraksts būtu formulēts kā jautājums. Līdzīgās situācijās Ētikas padome rekomendē medijiem izvairīties no pārspīlēta fatālisma paušanas virsrakstos.

Ētikas padomes atzinumi ir pieejami LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" (LMĒP) dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 49 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies četrpadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā.   Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos pārrauga LMĒP Ētikas padome, kurā darbojas tās priekšsēdētāja Daiga Sproģe un vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Andrejs Mēters, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.