Atziņas un video no Mediju ētikas mēneša diskusijas "Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi”
Oktobrī atzīmējām Mediju ētikas mēnesi, kurā norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” veidotās diskusijas ar pat tēmu “Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi”, lai aplūkotu un skaidrotu aspektus, kas vairojis viltus ziņu un propogandas izplatību, kā tas ietekmē medijus un to, kādu atbalstu medijiem varam sagaidīt no valsts. Pilnu pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, bet atsevišķi prezentāciju ieraksti atrodami šeit.
Pēc “Latvijas Mediju ētikas padomes” Ētikas padomes priekšsēdētājas Daigas Sproģes teiktā, karš Ukrainā mediju telpā ir vairojis viltus ziņu un propagandas izplatību. Ir plašs sociālās saziņas tīkls, kur neprecīzai, nepatiesai, tendenciozi sagatavotai informācijai ir brīvas iespējas sasniegt un ietekmēt ikvienu satura patērētāju. Tradicionālie mediji ir finansiāli novājināti, tiem ir rūkoša auditorija un mazāki resursi pārbaudītas informācijas sagatavošanai. Sekas – cilvēku viedokļi un priekšstati par notikumu cēloņiem lielā mērā ir balstīti uz nepatiesu informāciju. Visspilgtāk to redzam tajā sabiedrības daļā, kura ikdienā galvenokārt izmanto krievu valodu, un tās attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Diskusijas moderatoram Romānam Meļņikam uz sarunu aicinot Kultūras ministru Nauri Puntuli izkristalizējās, ka Latvijas Mediju ētikas padome ir paraugs tam, ka pašiem medijiem, apvienojoties organizācijās, kuru mērķis ir celt nozares darba kvalitāti, ir labi rezultāti un augsta sabiedrības uzticamība. Kultūras ministrs pauž, ka ministrijas beidzamo gadu rokraksts ir bijis plaša nozares iesaiste. Tas attiecas gan uz kultūrpolitiku, gan uz kultūrizglītību un, protams, arī uz mediju jomu. Ministrs izteica gandarījumu, ka Kultūras ministrija izveidojusi Mediju konsultatīvo padomi, un šādas padomes var risināt tos jautājumus, kas ir svarīgi visai nozarei. Arī mediju politikas pamatnostādnes, kas šobrīd tiek izstrādātas Kultūras ministrijā, top ciešā sadarbībā ar Mediju konsultatīvo padomi, ciešā sadarbībā ar tieši mediju nozares ekspertiem.
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde uzsvēra, ka ekonomiskie izaicinājumi, ģeopolitiskā situācija ar Krievijas sākto karu Ukrainā un Latvijas ekonomiskās dzīvotspējas problēmas mazā tirgū skaidri norāda, ka vajadzīgs ievērojami lielāks publiskais finansējums medijiem Latvijā. Viņa norādīja, ka Mediju ētikas mēneša galvenā tēma par informatīvās telpas apdraudējumiem kā demokrātijas apdraudējumiem saskan ar aktuālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. Melbārde uzsvēra, ka EP deputāti vienlaicīgi vēršas pie ES valstu valdībām, aicinot būtiski palielināt medijiem pieejamo atbalstu arī nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka ES budžetā šajā periodā pirmo reizi ir paredzēts mērķēts finansējums tieši ziņu medijiem un medijpratībai.
EP deputātes teikto papildināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, paužot, ka EP izstrādātās regulas mērķis ir nodrošināt mediju neatkarību un novērst valstu un politisko spēku iejaukšanos mediju darbā. Viņa kliedē bažas, ka tas varētu būt kā mēģinājums EP kontrolēt medijus, jo regulas mērķis būtu pretējs, proti, jaunie noteikumi paredz veicināt un atbalstīt mediju plurālismu, sniegt labākus instrumentus dezinformācijas apkarošanai, uzlabot mediju telpas caurspīdīgumu un mazināt iespējas izplatīties propagandai.
Diskusijas turpinājumā ar prezentāciju par Mākslīgā Intelekta (MI) riskiem un ieguvumiem mūsdienu, datos bāzētā sabiedrībā dalījās Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperts mākslīgā intelekta jautājumos Gundars Bergmanis-Korāts. Eksperts pauda, ka MI pats par sevi nevar tikt uzskatīts par atsevišķu vienību. Tas vienmēr ir daļa no kaut kā lielāka. Tā ir programmatūra, kas palīdz, piemēram, efektīvi darboties dažādām rekomendācijas sistēmām un palīdz apstrādāt datus. Tieši mediji, izmantojot šīs mākslīgā intelekta atbalstītās sociālo tīklu platformas, spēj ļoti efektīvi sasniegt savu mērķauditoriju, uzrunāt savu skatītāju un lasītāju. Viņš norādīja, ka straujā MI attīstība radīs izaicinājumus medijpratībā un digitālajā vidē kopumā. Eksperta skatījumā mākslīgā intelekta loma digitālajā vidē paliks arvien lielāka, taču, neskatoties uz to, ko MI patlaban spēj darīt, joprojām ir daudz dažādu praktisku izaicinājumu, kā šo tehnoloģiju pielietot.
Turpinājumā, atsaucoties uz dažādu pētījumu datiem, ar secinājumiem dalījās Latvijas sabiedrisko mediju ombuds, LMEP Ētikas padomes locekle Anda Rožukalne. Viņa pauda, ka uzticēšanās medijiem krīze nav tikai mediju problēma. Būtībā tā parāda kopējo sabiedrības uzticēšanos sabiedriski politiskām institūcijām, un mediji tiek uzskatīti kā vienas no tādām. Dažāda veida politiskie uzbrukumi, mediju ekonomiskās grūtības, tehnoloģiju veicinātas informācijas lietojuma izmaiņas šo krīzi vēl padziļina. Jautājot, ko varētu darīt mediji, lai veicinātu uzticēšanos medijiem, Rožukalne pauda, ka medijiem vairāk jāstāsta, jāpamato, kā, pamatojoties uz kādām profesionālām vērtībām, uz kādiem profesionāliem principiem tiek katru dienu veidots saturs, kāpēc žurnālistiem ir vērts uzticēties, kā mēs nodrošinām neatkarīgu informāciju. Viņasprāt, to ir ļoti svarīgi saprast, jo tik lielā satura daudzveidībā diemžēl katru dienu radītais saturs pats par sevi nerada sabiedrībai kopumā vai atsevišķām sabiedrības grupām pārliecību, ka medijam ir vērts uzticēties.
Diskusijas izskaņā par visu dalībnieku pārrunāto ombude secina, ka dažādu risku dēļ mēs redzam, kā pieaug ietekme tiem, kas izteiksmes brīvību un dažādas tehnoloģiju iespējas izmanto pretēji demokrātijas interesēm. Viņa pauž, ka ir svarīgi runāt par to, kādas iniciatīvas un regulas tiek izstrādātas ES līmenī, lai veicinātu dažādus mediju atbalsta pasākumus.
Vairāk ar pasākumu norisi un saturu iespējams uzzināt Latvijas mediju ētikas padomes mājaslapā vai Facebook kontā.
Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 44 biedri un divi asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsimt uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja.
Pasākums organizēts un informācija sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.