Latvijas Mediju ētikas padome augustā izvērtējusi divas sūdzības un sagatavojusi ziņojumu par žurnālistu tiesību aizsardzību un nepamatotu aizskārumu novēršanu

Augusta izskaņā norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šoreiz Ētikas padomes sēde norisinājās hibrīdformātā - gan klātienē, gan attālināti, un tajā tika izvērtētas sūdzības par nepatiesu informācijas publicēšanu un daudzveidības trūkumu, publikācijā neiekļaujot otras puses viedokli. Tāpat Ētikas padome sagatavojusi vēstījumu par žurnālistu tiesību aizsardzību un nepamatotu aizskārumu novēršanu.

Ikmēneša sēdē Ētikas padome izvērtēja sūdzību par interneta vietnēs rebaltica.lv un tvnet.lv publicēto rakstu, kurā vēstīts par sūdzības iesniedzēja viedokļa par preču nepieejamību lielveikalos arī citur Eiropas Savienībā nepatiesumu. Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka publikācijās izplatīta nepatiesa informācija - viņaprāt, tajās ietverta vērtējoša attieksme un iesniedzējs tiek burtiski saukts par meli. Izvērtējot sūdzību, sūdzībā minēto publikāciju saturu un Re:Baltica sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nesaskata Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumus. Raksta mērķis bija vērtēt apgalvojumu par tā dēvēto aizliegto preču sarakstu ieviešanu Covid-19 pandēmijas seku pārvaldībai citviet Eiropas Savienībā, un rakstā sniegts korekts vērtējums par aplūkojamo jautājumu, turklāt to apliecina rakstā ievietotās atsauces uz ārvalstu informācijas resursiem. Vienlaikus Ētikas padome vērš uzmanību, ka vēstījumu nepārprotamībai būtu lietderīgi precīzi iezīmēt pētāmo jautājumu tvērumu, kā arī jautājuma vērtējumam nozīmīgas nianses, lai izvairītos no auditorijas saasinātas reakcijas par medija materiālā izdarītajiem secinājumiem. Ētikas padomes ieskatā, neiepazīstoties ar papildus informāciju, no raksta varētu kļūdaini secināt, ka Latvijā nepastāvēja konkrētu higiēnas preču tirdzniecības aizliegums. Tomēr minētās preču grupas tirdzniecības regulējuma nianses kopumā nemaina sūdzībā aplūkotajā rakstā iekļauto secinājumu pamatotību.  

Ētikas padome izvērtējusi sūdzību arī par interneta vietnē irliepaja.lv publicēto rakstu, kurā, sūdzības iesniedzējas prāt, nav ņemts vērā un izskatīts viņas viedoklis. Proti, rakstā ietverta vienpusējs viena mājas iedzīvotāja, kā arī apsaimniekotāja un kaimiņu viedoklis, tomēr rakstā tapšanas procesā irliepaja.lv nav sazinājusies ar sūdzības iesniedzēju, par kuras rīcībām viņai piederošos īpašumos veidots konkrētais raksts. Tāpat iesniedzēja vērš uzmanību, ka irliepaja.lv publicētajā rakstā izplatīti vairāki nepatiesi apgalvojumi. Savukārt irliepaja.lv sniegtajā skaidrojumā norādīts, ka raksta autore nav uzskatījusi par nepieciešamu sazināties ar iesniedzēju, jo iesniedzēja ir norādīta tikai kā mājas kontaktpersona, tādēļ žurnāliste vērsās pie SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”, lai saņemtu nepieciešamās atbildes. Izvērtējot sūdzībā norādītos apsvērumus, raksta saturu un irliepaja.lv skaidrojumu, Ētikas padome konstatē Biedrības Ētikas kodeksa 4.2. (daudzveidība) un 4.6. (informācijas iegūšana un izmantošana) punktu pārkāpumus, jo rakstā iztrūkst otras puses - sūdzības iesniedzējas - viedoklis. Ētikas padome secina, ka starp rakstā aplūkotajām pusēm izveidojies sadzīvisks un civiltiesisks strīds. Lai arī irliepaja.lv skaidrojumā norādīts, ka iesniedzēja pati nav vērsusies pie irliepaja.lv, lai izklāstītu savu viedokli, profesionālā žurnālistikas prakse un Biedrības Ētikas kodeksa 4.2. un 4.6. punkti paredz medija pienākumu veidot pēc iespējas objektīvu medija materiālu, uzklausot aplūkojamajā jautājumā iesaistīto personu viedokli pat gadījumā, ja šāds viedoklis šķiet personiski nepieņemams. Ētikas padomes ieskatā konkrētajā publikācijā secinājumi par sūdzības iesniedzēju izdarīti, ņemot vērā tikai citu personu viedokli, ne uzklausot pašu iesniedzēju. Medija uzdevums ir sniegt auditorijai pēc iespējas vispusīgu apstākļu novērtējumu, tādā veidā nodrošinot objektivitāti. Pat gadījumā, ja visi aplūktoajā situācijā iesaistīto pušu apsvērumi nav pilnā apmērā atspoguļojami sagatavojamajā medija materiālā, iesaistes pušu proaktīvai uzklausīšanai ir būtiska loma ētiskā mediju praksē. Vienlaikus Ētikas padome vērš irliepaja.lv uzmanību, ka ētiskas mediju prakses attīstīšanai būtu lietderīga raksta precizēšana, iekļaujot tajā arī otras puses viedokli, sekojot Biedrības Ētikas kodeksa 6.2. punktā paredzētajam rīcības scenārijam. Tas nozīmē, ka medijam ir jāatzīst sava kļūda un pēc iespējas ātrāk jāpublicē kļūdas labojums, bet vairāku kļūdu gadījumā – atsaukums, un, vajadzības gadījumā, arī atvainošanās.

Augusta sēdē Latvijas Mediju ētikas padome ne tikai izvērtēja iepriekš minētās sūdzības, bet arī sagatavoja vēstījumu par žurnālistu tiesību aizsardzību un nepamatotu aizskārumu novēršanu. Diemžēl Ētikas padome ar bažām ir secinājusi, ka Latvijā ir atsākušies aktīvi un personīgi uzbrukumi žurnālistiem. Ja sabiedrība nevērsīsies pret šādiem politiķu paziņojumiem, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiķu vēlme diskreditēt, iebiedēt un apdraudēt žurnālistu spēju veikt darba pienākumus tikai pieaugs, apdraudot demokrātiskas sabiedrības pamatus. Tāpēc padome aicina sabiedrību aktīvi aizstāvēt likumā garantētās žurnālistu tiesības brīvi vākt un publicēt informāciju, atrasties sabiedriski nozīmīgu notikumu vietās, kā arī neatbalstīt mēģinājumus šīs tiesības diskreditēt vai ierobežot. Sabiedrības atbalsts mediju darbam ir tikpat nepieciešams kā mediju darbs demokrātijai, tāpēc ikvienam būtu jāaizstāv žurnālisti - tieši katra personīgā uzvedība gan sociālajos tīklos, gan publiskos pasākumos pret žurnālistu rīcību ir mēraukla pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības ilgtspējīgai pastāvēšanai un attīstībai. Ētikas padome aicina nepakļauties un kritiski izvērtēt politiķu retoriku, kura priekšvēlēšanu laikā mēdz pārkāpt vispārpieņemtās ētikas normas - nesekot tai, nedalīties un neatbalstīt to. Vienlaikus ikviens aicināts publisku pasākumu laikā aktīvi aizstāvēt žurnālistus pret apmeklētāju vai rīkotāju vēlmi ierobežot mediju pārstāvju viņu darbu un tiesības vēstīt par notiekošo no sava skatupunkta. Tad mediju telpa spēs arī turpmāk nodrošināt viedokļu daudzveidību, demokrātisku diskusiju un pilnvērtīgu informāciju par sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Tieši brīvi un neatkarīgi mediji ļauj vēlētājiem kritiski izvērtēt politiķu solījumus priekšvēlēšanu laikā un sekot to izpildei pēc vēlēšanām. Neviena politiķa sociālo tīklu konts to nekad nespēs nodrošināt un aizstāt.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.